Ja vismaz viena reliģija būtu saglabājusi sava pravieša mācību, mēs tagad dzīvotu pavisam citā pasaulē, mēs nebūtu ieciklējušies paši uz sevi, mēs nebūtu šķirti, mēs necīnītos par viena un tā paša Dieva epitetiem un nebūtu pārdzīvojuši krīzes: ne ekonomiskas, ne garīgas. Tad mēs tagad, un tas nav joks, jau apgūtu citas galaktikas.
Šodien cilvēki no visas pasaules atklās ne tikai īstenību par Patiesības sagrozīšanu, bet atjaunos Patiesību, ko pravieši bija atklājuši tās tīrībā! Mēs, pasaules cilvēki, atskaņosim Praviešu vārdus, tāpēc ka pasaule pieprasa dzirdēt Patiesību. Šodien iestāsies tā diena, par ko runāja Pravieši.
Kāpēc reliģiozie līderi aizmirst, ka tā ir viņu atbildība aiznest līdz cilvēkiem Jēzus vārdus, tos nesagrozot? Un pašiem būt par piemēru viņu derībai. Bet ko mēs redzam? Mums iegalvo, ka mums ir jābīstas no Dieva, nevis jāmīl. Vai tad Jēzus mums to mācīja? Ļaudis nav vergi, un viņiem nav jābaidās no Dieva. Bet varbūt vidutāji grib, lai mēs no viņiem baidītos un būtu viņu vergi.
Ļaudis piedzimst vienlīdzīgi un brīvi. Mums ir tiesības veikt savu izvēli kā brīviem ļaudīm.
Ja mēs paskatāmies uz Tibetu un tāpat visā visumā uz budismu, tas viss ir pārvērties modernā atrakcijā, garīgā tūrisma atrakcijā, precē, kas tiek piedāvāta un pirkta par naudu. Pats Buda Šakjamuni, paredzēdams bezlaicīgumu (kurā mēs ar jums tagad principā dzīvojam), runāja par savas mācības kritumu.
Mēs to varam redzēt šodien, kad ar daudzām reliģijām manipulē.
Un ir acīmredzams, ka musulmaņu un visā pārējā pasaulē ir sagrozījumi, tāpat kā to darīja hinduistu, kristiešu un ebreju garīdznieki. Bet tas vien ir tāpēc, ka paši ļaudis nav izzinājuši pirmavotus.
Un masveidīgi manipulē, tāpēc ka, ja paši pastāvīgi nav izlasījuši, tad ar viņiem var manipulēt.
Un to var pārtraukt vien tad, kad ļaudīm parādīsies iespēja saņemt patiesas zināšanas.
Mēs dzīvojam varenu pārmaiņu laikā. Un kā par šo laiku pareģoja mūsu senči, pasaulē notiks masveidīga garīgā atmoda.
Radītājs mūs tik ļoti mīl, ka dāvāja mums brīvību. Mēs esam brīvi veikt savu izvēli, bet mēs neesam brīvi no tās sekām. Dabiskais likums nepastāv vienkārši tāpat. Ja tu darīsi labas lietas, būs labas sekas. Ja tu rīkosies slikti, būs sliktas sekas.
Es vēršos pie jums ne tikai kā baznīcas pārstāvis un kā Jeruzālemes anglikāņu baznīcas bīskaps Tuvajos Austrumos, 13. anglikāņu bīskaps, es vēršos pie jums arī kā arābs, palestīnietis, kristietis, anglikāņu izraēlietis.
Dievs ir ārpus reliģijas.
Dievs – viņš ir manas būtības dziļums. Dievs – viņš ir jūsu būtības dziļums. Mēs visi esam izveidoti pēc Visvarenā Dieva brīnišķīgā tēla, un mēs esam pilnvaroti šajā misijā saglabāt un turpināt greznot savu tēlu, ko Dievs radījis katrā no mums. Katrs no mums, neatkarīgi no ādas krāsas, ticības, dzimuma, tautības. Un katram no mums ir šī Svētā Gara, Visuvarenā Dieva, daļiņa. Kamēr cilvēki turpina pieturēties burtiem, nevis pie tā Gara, kas tiek pieminēts mūsu reliģiskajās grāmatās, cilvēcei nav cerību.
Mans aicinājums ir tāds, lai mēs vairs negaidām jaunus praviešus, bet lai vēršamies pie tiem praviešiem, kuri pie mums nāca. Pravieši jau ir.
Kristiešiem – tas ir Jēzus, musulmaņiem – tas ir pravietis Muhameds, gaudīja vaišnavismiem – tas ir Čaitanja Mahāprabhu, budistiem – tas ir Buda. Izdariet savu izvēli, vienkārši vēršaties pie Pravieša...
Let's turn our faces to the prophets, let's take our minds off our confessions a little bit, let's take our minds off our climatic conditions and let's turn to the spiritual side, because God is not a Muslim, not a Christian, not a Hindu, He is spiritual, absolutely spiritual, He is the same for all like the Sun.
Vēl viens svarīgs temats tika atskaņots 20. martā – tie ir pēdējie laiki un pravietojumi par šiem laikiem dažādos Svētajos rakstos. Tika sniegti uzskatāmi pierādījumi tam, ka pravietojumi piepildās, un tieši mēs esam tie cilvēki, kuriem ir jāizdara izšķirošā izvēle: vai šie laiki kļūs par pēdējiem vai arī tiks uzsākts mūsu civilizācijas jaunās dzīves sākums.
Mēs redzēdami, kas notiek ar mūsu pasauli, vai tad mēs nenojaušam, kādā laika posmā dzīvojam? Katrs to saprot, bet tajā pašā laikā mēs nerīkojamies...
Bet ko mēs gaidām, ka priesteri mums pateiks: “Viss būs labi.” Un politiķi to apstiprinās? Tam, kurš šaubās, pietiek paskatīties uz to, kas notiek ar klimatu, ekonomiku. Vai tad draudzība valstu starpā stiprinās? Vai tad mēs neredzam, uz kurieni viss virzās?
Tāpēc nav jēgas šim patēriņa formātam, kas šobrīd pastāv.
Tieši mēs ar savu izvēli atbalstām tos patēriņa formāta noteikumus, kuros ir iespējamas visas dzīvnieciskās izpausmes cilvēkā. Tā ir mūsu atbildība.
Mēs piedāvājam jums pašiem padomāt: kāpēc Pravieši dažādos laikos mums atgādināja par Pastardienu? Jo Viņu vēstījums atnāca caur tūkstošiem gadu! Kāpēc viņi mūs brīdināja par to? Vai Pravieši varēja kļūdīties, un varbūt tas viss nav par mums? Nē. Personīgi es esmu pārliecināts, ka viņi brīdināja tieši mūs, kuri šobrīd dzīvo uz Zemes.
Visi pareģojumi ir duāli! Un tas ir tikai viens no attīstības scenārijiem. Vai mēs vēlamies, lai tas tiktu realizēts - Pastardiena? Nē! Tad viss ir mūsu rokās. Un šodien jūs dzirdēsiet to, kā mums īstenot citu scenāriju, par kuru tāpat runāja Pravieši. Veikt izvēli starp šiem diviem ceļiem - tā ir mūsu atbildība. Tad izdarīsim pareizo izvēli.
Visi pravieši novēlēja mums mīlēt Dievu un mīlēt vienam otru. Viņi novēlēja mums izveidot sabiedrību, kurā ir vērtīga katra dzīvība, kur visi cilvēki dzīvos mierā, drošībā. Un šodien miljoniem cilvēku visā pasaulē jau redz patiesību un vairs netic tiem, kuri ir apveltījuši sevi ar varu. Cilvēki ir gatavi apvienoties ar visu cilvēci un izveidot Radošu sabiedrību, par kuru sapņoja mūsu Pravieši.
Šī konference kļuva par nozīmīgu, jo šo notikumu pareģoja Pravietis Muhameds (Miers Viņam) vienā no Hadīsiem, kurš eksistē tikai Arābu valodā. Allāha sūtnis sacīja:
“Tas būs aicinājums no debesīm pasaules tautām, ko dzirdēs visi. Aicinājums katras valodas cilvēkam viņu pašu valodā, spēcīgs, dziļš un maigs, kas nāk no debesīm un no visām pusēm. Un nepaliks guļošo, un visi celsies, un cilvēki no šī aicinājuma iznāk no savām mājām, lai redzētu, kas tā ir par vēsti. Šis aicinājums mudina viņus izbeigt netaisnību, neuzticību, konfliktus un asinsizliešanu un sekot Imāmam al Mahdi, miers Viņam, un saukt Viņu vārdā un Viņa Tēva vārdā!”
Un tiešām Imāms Mahdi neatnāks ar vardarbību, viņš atnāks ar Dieva Mīlestību. Viņš atnesīs cilvēkiem viedo izpratni par visu reliģiju būtību. Un cilvēki, kas atmodināti un iedvesmoti, un apvienoti ar šīm Zināšanām, izplatīs šīs Zināšanas, lai visa cilvēce apvienotos vienā ģimenē.
Visi Pravieši teica, ka pēdējos laikos būs cilvēki, kuri palīdzēs Tam, Kurš ieradīsies pēc Visaugstākā Vaļas.
Tāpēc, brāļi un māsas, mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mums visiem ir Viens Allāhs, un Viņš ir radījis mūs visus, un mēs visi esam brāļi un māsas, un mēs visi esam izredzēti paveikt to, par ko sapņoja mūsu Pravieši, mums ir jāizveido Radoša sabiedrība, ja mēs patiesi mīlam Visaugstāko Allāhu un godinam Viņa vēstnesi! Un ne jau vienkārši tāpat mums ir tas gods dzīvot vienā laikā ar Imāmu Mahdi!
Pravieša laikā ne visi saprata Viņa vēstījumu. Jo Viņa vēstījums bija domāts tieši mums, cilvēkiem, kas dzīvo šodien. Tieši mēs esam atbildīgi, mēs visi esam izredzēti. Tieši mums Viņš to teica. Viņš zināja, ka viss mainīsies. Zināja, ka šodien, 20. martā, pēc tik daudziem gadiem pēc Viņa aiziešanas pie Allāha, Viņš zināja, kas notiks tagad. Un te nu tā diena pienāca. Diena, kad cilvēki no visas pasaules runā patiesību. Kad tiek atklāta patiesība. Un patiešām, kā arī teica Pravietis, ka nāk aicinājums cilvēkiem “izbeigt netaisnību, neuzticību, konfliktus un asinsizliešanu” un sekot Patiesībai.
Par laiku, kurā mēs šobrīd dzīvojam, tika teikts dažādās reliģijās, par tiem runāja visi mūsu pravieši. Mūsu vectēvi un vecvectēvi sapņoja nodzīvot līdz šai dienai. Taču tieši mēs esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Tas notiek pirmo reizi visā cilvēces vēsturē. Tā ir tā diena, par kuru runāja mūsu Pravietis.
Mēs, cilvēki no visas pasaules, esam realizējuši šo pareģojumu! Konference tika pārraidīta tiešraidē vairāk nekā 45 valodās. Un katram cilvēkam uz planētas radās iespēja dzirdēt aicinājumu, pagriezties pret mūsu praviešiem un apvienoties Radošas sabiedrības veidošanai.
Šodien katrs cilvēks ir izredzēts, jo no katra cilvēka izvēles ir atkarīga mūsu civilizācijas nākotne!