AllatRa Pattern Tape
Logo Creative Society RADOŠA
SABIEDRĪBA

Cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība

2021. gada 24. janvāris

Saskaņā ar Radošās sabiedrības pirmo pamatu, cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība. Ko tas nozīmē praksē un kāpēc mūsdienu patērētāju formāta pasaulē katra cilvēka dzīvība patiesībā netiek uzskatīta par vērtību? Vai sabiedrības intereses var būt augstākas par cilvēka interesēm? Kāpēc izceļas kari un kā lai mēs izveidojam radošu un labestīgu pasauli, pasauli bez kariem?

Raidījuma “Radoša sabiedrība” tekstuālā versija. 3. daļa. 00:21:56 - 00:30:15

Cilvēka dzīvība — radošas sabiedrības pirmais pamats

Igors Mihailovičš: Bet viss principā tas ir 8 Radošas sabiedrības Pamatos, par to tiek runāts.  Tu teici, ka tie tev ir.

Tatjana: Ir.

Igors MihailovičšMēs skaidrosim, kas ir  radoša sabiedrība, vienkārši ejot cauri šiem Pamatiem.

TatjanaLabi. Pirmais pamats, Igor Mihailovič, – Cilvēka Dzīvība: “Cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība. Jebkura Cilvēka dzīvību vajag sargāt kā savu personīgo. Sabiedrības mērķis – nodrošināt un garantēt katra Cilvēka dzīvības vērtību. Nav un nevar būt nekā vērtīgāka kā Cilvēka dzīvība. Ja vērtīgs ir viens Cilvēks, tātad, vērtīgi ir visi Cilvēki!”

Igors Mihailovičš: Vai tad ne tā? Lūk, pats pirmais pamats – Cilvēka Dzīvība, nekas  nevar būt augstāk. Un tagad tiksim skaidrībā, kāpēc mūsu laikos, mūsu patērētāju formātā viss ir tieši pretēji. Skatieties: sabiedrības intereses ir augstāk par cilvēka interesēm, valsts interese ir augstāk par cilvēka interesēm. Atvainojiet, mani draugi, es nesaprotu... Jā, saprotu, zinu visu, bet... bet, no otras puses, nesaprotu, kā var būt sabiedrība bez cilvēka, faktiski kā var būt valsts bez cilvēka. Tad kas ir  visvērtīgākais, kas var būt šeit uz šīs zemes?

Katra cilvēka dzīvība ir vērta

TatjanaCilvēks un viņa dzīvība, protams.

Igors MihailovičšCilvēka dzīvība – tā ir pati vērtīgākā, tas ir tas, kas mums jāsargā. Nav un nevar būt nekas vērtīgāks. Vai tad ne tā? Tā. Bet šeit ir arī Cilvēka dzīvības garantijas. Pareizi? Un tās nodrošināšana, kad mēs visa  sabiedrība rūpējamies par Cilvēka Dzīvību. No šejienes izriet viss: gan medicīna, gan izglītība, gan visi sociālie nodrošinājumi, teiksim, gan ļoti daudz labumu, kuri vērsti uz cilvēku. Un ar ko atšķiras radoša sabiedrība, teiksim, no patērētāju? Patērētāju – vērsta uz meliem, krāpšanu, manipulāciju un slēpto verdzību. Un verdzībā atrodas visi, pat tie, kuri uzskata, ka viņi valda pār pasauli. Viņi ir pašas sistēmas verdzībā, viņi nav brīvi. Bet šeit ir brīvība, patiešām brīvība.

Igors MihailovičšAtvaino, iedomājies, oligarhs, kurš var iet pa tirgu pirkt produktus bez divdesmit cilvēku  apsardzes, tāpēc ka viņš nevienam nav vajadzīgs, pie viņa tikai pieiet un saka: “Paldies! Paldies, ka Jūs tik daudz darāt sabiedrības labā!” Vai tad tas nav patīkami? Viņš pienāk, bet viņam saka: “Klausies, dārgais, kam tev tos banānus? Ņem šos, tu taču esi labs cilvēks, es tev pašu labāko dāvinu. Dāvinu! Tāpēc ka tu tik daudz laba esi izdarījis!” Nu patīkami cilvēkam būs vai nē? Pareizi?

TatjanaProtams.

Igors Mihailovičš: Vai kā tagad: viņš staigā, un viņam ir divdesmit apsargu, jo katrs otrais vēlas viņu piekaut, jo viņš ir aplaupījis visus, kurus tikai varēja. Vai tad ne tā? (Tatjana: Jā) Un viņš pats sevi iesēdināja cietumā un ar to lepojas. Vai viņi ir apmierināti ar dzīvi? Nē, nav apmierināti. Viņi ir apmierināti tikai ar to, ka kāds viņus apskauž. Bet vai tā ir skaudība? Tikai muļķi viņus apskauž, tie, kuri nezina, kā viņi dzīvo.

Kā izveidot pasauli, kurā nav karu

TatjanaIgor Mihailovič, runājot arī par dzīvības vērtību, radoša sabiedrība - tā ir absolūti mierīga sabiedrība (Igors Mihailovičš: Абсолютно), tā ir sabiedrība bez kariem, jo uz šodienu…

Igors MihailovičšNevar būt tāds jēdziena kā “karš” radošā sabiedrībā. Kas ir karš? Neatkarīgi no tā, kurš ko stāstītu, karš patiesībā ir viena cilvēka alkatība. Tas ir slims sociopāts ar tādu  alkatību un lepnību, kurš uzsāk karu. Bet viss pārējais – tie ir iegansti, tās ir pasakas cilvēkiem. Viņam ir vajadzīgs svešs īpašums, tāpēc viņš sāk karu, jo viņš vēlas atņemt svešu īpašumu. Viss. Viņš vēlas aptīrīt, aplaupīt tautu, viņš vēlas to pakļaut un padarīt par saviem vergiem. Paskatīsimies vēsturē. Jo mūsdienu patērēšanas pasaules vēsture... Un skaties, tas, kas bija pirms 6000 gadiem (Tatjana: Jā, un vairāk...), - praktiski viss ir dzēsts. Jā?

Tatjana: Jā, absolūti nav, vēsture sākas vēlāk.

Igors Mihailovičš: Var atrast ļoti maz. Bet visa vēsture sākas kad? Kā reiz sākot ar patērēšanas formāta izveidošanu (Tatjana: Jā), kad cilvēks cilvēkam kļuva par vilku, kad viens cilvēks sāka dominēt pār otru. Parādījās feodālis, un parādījās vergs. Jā? Un no šejienes sākās vēsture.

Un kas mūsu vēsturē ir visvairāk, teiksim tā, zināmi? Slimi sociopāti. Patiesībā zvēri, nevis cilvēki. Vai mums ir vēsture par cilvēkiem? Mums ir vēsture par zvēriem: kurš kuru aprija, cik cilvēku iznīcināja un tamlīdzīgi. Un tā ir mūsu vēsture? Un mēs ar to lepojamies? Tā ir mūsu pagātne, un ir vērts atcerēties? Labāk būtu to aizmirst un nekad nepieminēt. Nē, atcerēties vajag, visu vajag atcerēties, mani draugi, lai nebūtu tā kā pagātnē, lai to nākotnē nepieļautu. Tāpēc tāds jēdziens kā “karš” radošā sabiedrībā vispār nevar pastāvēt, jo, pirmkārt, Cilvēka dzīvības vērtība ir augstāk par visu. Jā? Tā taču ir? (Tatjana: Jā).

Cilvēka dzīvība un karš nav savienojami

Atkal jau, paskaties. Viens ķēniņš vēlas kaut ko paņemt no cita ķēniņa. Bet izpratne “viens ķēniņš vēlas kaut ko atņemt no cita ķēniņa” – sanāk, ka ļaudis un cilvēks vispār neeksistē. Jā? Tas viss ir tā – biomasa, vergi. Vienkārši viens ķēniņš liek saviem vergiem iekarot cita ķēniņa vergus un īpašumu.

TatjanaRealizēt savas intereses.

Igors Mihailovičs: Bet kas ir šie vergi? Tie ir cilvēki, tie esam mēs ar jums. Un ar mums manipulē kāda slimā psihe, kāda skopums. Vai tad ne tā?

TatjanaPilnīgi pareizi, jā.

Igors MihailovičsLūk. Bet pa labam, ja tas būtu normāli, teiksim, kā saka cilvēciski, es jau klusēju par radošu sabiedrību, kad vienam ķēniņam pret otru ir kaut kādas, teiksim, pretenzijas. Izgāja viņi abi un savā starpā kaujas, bet mēs, tauta, no vienas un no otras puses liekam likmes – un vēl nopelnītu ar šo šovu. Vai tad ne tā?

Tatjana: Lielisks scenārijs.

Igors MihailovičsLielisks. Manuprāt, tā tam arī jābūt. Bet no kā tas ir atkarīgs? No cilvēkiem. Kad ķēniņš tev saka: “Ej cīnies,” –  kāpēc gan tev ir iet karot un nogalināt kādu, mans draugs? Lūk, viņš, ķēniņš, kurš tevi grūž karot. Paņemiet un stumiet viņu sev pa priekšu. Vai tad ne tā?

TatjanaTā tas ir.

Igors MihailovičsKas ir ķēniņš? Bez svītas viņš nav nekas. Vienkārši slims dzīvnieks, kurš grūž cilvēkus karot. Kas ir jādara? Bīdīt dzīvnieku sev pa priekšu. Jūs izstūmāt no vienas puses, bet tie no otras puses izstums. Un viss, lūk, jums šovs – izklaidējieties. Kari beigsies? Beigsies. Tas, protams, ir joks, bet radošā sabiedrībā tas ir nereāli. Kāpēc? Jo visa vara pieder cilvēkiem, jo visa cilvēce ir viena liela ģimene.

TatjanaProtams.

Igors Mihailovičs: Kāpēc karot ģimenē, kad tie visi ir radinieki un tuvinieki? Tā taču?

Nav lielākas vērtības par cilvēka dzīvība

Tatjana: Jā. Ziniet, vienkārši ir traki dzirdēt, ka sabiedrībā vispār ir tādas domas par to, ka karš it kā esot dabisks stāvoklis, atsaucoties uz to pašu Platonu, kurš stāstīja...

Igors MihailovičsEs tikko kā gribēju teikt, ka tie taču visi Platoni, Kanti...

Tatjana: Jā, visi filozofi, tāpēc...

Igors Mihailovičs: Jā-jā-jā, filozofi, uz kuriem vēlāk izveidoja vergu sistēmas eksistēšanas attaisnojumu. Vai tad ne tā? Tā. Tie ir tie, caur kuru lūpām, teiksim, tie cilvēki, kuri valdīja pār citiem cilvēkiem, mēģināja attaisnot savu valdīšanu, savu nežēlību un necilvēcību. Tieši tāpēc viņi tos padarīja slavenus. Līdz pat šai dienai tas pats Platons tiek studēts visur. Jā? (Tatjana: Jā) Tas pats Makjavelli (Tatjana: Kants, Hobss), Kants, Hobss, jā, un visi pārējie. Kāpēc? Jo kā reiz viņi māca patērēšanas formātu, viņi stāsta, ka cilvēks bez kara – tas ir nereāli, cilvēkam tik un tā ir jākaro. Cilvēkam nav jākaro, tas ir pirmais, jo nav nekā vērtīgāka par cilvēcisko dzīvību. Paņemt to ir viegli – atgriezt neiespējami. Ko, ne tā? Un kā iet pret Dievu? Jo viņi taču nesaprot, ka nāksies atbildēt.

Cilvēka dzīvība ir vislielākā vērtība

Tatjana: Kā ar to dzīvot, jā.

Igors Mihailovičs: “Īslaicīgie prieki taču ir daudz vērtīgāki. Vēlāk –  tas taču ir vēlāk, un nav zināms, vai tas būs. Bet tagad, jā, tagad es esmu nosūtījis kaudzi vergu, un man kaut ko atnesa uz paplātes.” Vienkārši cilvēkam ir jābūt par Cilvēku, nevis vergu. Pārstāt darīt muļķības, un viss mainīsies.


Raidījuma “Radoša sabiedrība” tekstuālā versija. 1. daļa 

Raidījuma “Radoša sabiedrība” tekstuālā versija2. daļa

Atstāt komentāru