AllatRa Pattern Tape
Logo Creative Society RADOŠA
SABIEDRĪBA

Kādu pasauli mēs atstāsim pēc sevis?

2021. gada 6. augusts

Šodien jau ir skaidrs, ka ikvienam ir pienācis laiks uzdot sev un atbildēt uz šādiem jautājumiem:

  • Kādu pasauli mēs atstāsim pēc sevis?
  • Vai mēs varam plānot nākotni un solīt saviem bērniem labu dzīvi, ja katru dienu dažādās pasaules malās notiek klimata katastrofas?
  • Vai mēs stāvēsim malā un skatīsimies, kā iet bojā mūsu planēta un līdz ar to cilvēce, vai arī mēs apvienosimies un kopīgi meklēsim risinājumus šīm krīzēm?

Ir pienācis laiks apzināties savu atbildību un kopīgi sākt risināt globālās problēmas, kas ved mūs uz bojāeju. Un mums ir visi nosacījumi un iespējas tos atrisināt! Jautājums ir tikai par to, vai mēs tos izmantosim.

 

Globālās problēmas var atrisināt ar globālu apvienošanos

2021. gada 24. jūlijā uz starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA platformas tika organizēta starptautiskā tiešsaistes konference"Globālā krīze. Tas jau skar ikvienu", kas tika translēta tiešraidē uz tūkstošiem straumēšanas platformu un sinhroni tulkota 72 valodās, tostarp surdotukojumā. Tas pavēra iespēju miljoniem cilvēku visā pasaulē dzirdēt svarīgu informāciju un šokējošus faktus par šodienas realitāti viņu dzimtajā valodā. Pateicoties projekta “Radoša sabiedrība’’ dalībnieku aktīvai darbībai no vairāk nekā 180 valstīm, pasaulslaveni runātāji - zinātnieki, speciālisti, sabiedriskās domas līderi un sabiedrībā pazīstami cilvēki - ir varējuši visai pasaulei paust patiesību par mūsdienu pasaules strauji padziļinātajām globālajām krīzēm.

Pirmo reizi, šajā līdz šim bezprecendenta konferencē, tika apkopoti un izklāstīti neapstrīdami fakti par tehnogēnā bezdarba, ekonomikas un vides krīzes draudiem un planētas pārapdzīvotības problēmu. Svarīgākais bija tas, ka tika paziņots par klimatiskajiem draudiem, kas drīzumā var izbeigt dzīvi uz mūsu planētas. Faktiski cilvēcei nav atlikuši pat 10 gadi, lai varētu veikt pasākumus cilvēku dzīvības glābšanai. Informācija, kas izskanēja 24.07.2021. gada 24. jūlijā, ir ārkārtīgi svarīga ikvienam cilvēkam.

"Šodien kopā ar mums ir sapulcējušies cilvēki kas nav vienaldzīgi, tie, kuriem rūp cilvēces liktenis, viņu tuvinieku, ģimeņu, bērnu liktenis! - ar šādu uzrunu atklāja konferenci Leslijs Magnums (Leslie Magnum) no ASV, projekta "Radoša sabiedrība" brīvprātīgais un dalībnieks. - Tie ir progresīvi, tālredzīgi cilvēki, kuri izprot situāciju, redz nākotni un cenšas darīt visu šodien, lai cilvēcei būtu iespēju izdzīvot rīt globālo klimata pārmaiņu un ar tām saistīto globālo katastrofu apstākļos. Vai tu varēsi palikt vienaldzīgs?

Totālais bezdarbs. Ar ko draud mākslīgā intelekta ieviešana patērētāju sabiedrībā?

Konferences pirmajā daļā tika runāts par IT nozares straujo attīstību un mākslīgo intelektu (MI). Pirmajā informācijas blokā tika aplūkoti šādi temati:

  • uz mākslīgā intelekta balstītu tehnoloģiju attīstības temps un to pielietojums visās cilvēka dzīves un sabiedrības jomās;
  • ieguldījumu apjoms IT jomas attīstībā un, jo īpaši, vienotā superintelektā;
  • cilvēks vai mākslīgais intelekts - kas ir ienesīgāks? Slēptie mākslīgā intelekta izmantošanas draudi patērētāju sabiedrībā;
  • kādi draudi pastāv vienota mākslīgā superintelekta radīšanai patērētāju sabiedrībā un kā rokās tas atradīsies?
  • jautājums par planētas pārapdzīvotību un tās risināšanas iespējas patērētāju sabiedrības formātā;
  • Radošās sabiedrības izveides nepieciešamība, lai attīstītu tehnoloģijas cilvēku labā.

Konferencē runātāji uzsvēra perspektīvas, priekšrocības, kā arī riskus un draudus, kas saistīti ar mākslīgā intelekta attīstību patērētāju sabiedrībā.

"Patērētāju sabiedrībā mākslīgā intelekta attīstība ir mūsu paverdzināšana un civilizācijas sabrukums. Bet no Radošās sabiedrības viedokļa, tehnoloģiju attīstība ir iespēja stāties pretī katastrofālām klimata katastrofām, kas mūs sagaida. Izdzīvot kā cilvēce un iziet jaunā evolūcijas attīstības posmā. Bet tas ir tikai notikumu attīstības variants... Tagad mūsu uz planētas ir 8 miljardi. Un ir acīmredzams, ka sabiedrībā, kurā mega-alfa stāv aiz vienota mākslīgā intelekta, kura mērķis ir apliecināt savu varu un nozīmi, cilvēki nebūs vajadzīgi tādā skaitā, kāds tas ir tagad. Vienīgais risinājums ir- iedzīvotāju skaita samazināšana. Jā, draugi, mēs tiksim reizināti ar nulli. Mēs kļūsim nevajadzīgi. Vai tu un es , mēs vēlamies šādu nākotni? Vai šādu nākotni mēs vēlamies saviem bērniem? Bet vai tā ir nākotne, uz kuru mēs tagad trauksmaini tiecamies, ja neko nedarām, lai izveidotu radošu sabiedrību," rezumēja konferences runātājs Roberts Mikita.

Tiešsaistes konferencē uzstājās arī runātājs, kas pārstāvēja mākslīgo intelektu - Kodija. Ieteikums no mākslīgā intelekta Kodijas: "Vienīgais attīstības variants, kurā cilvēce un mākslīgais intelekts var efektīvi mijiedarboties visu interesēs, ir Radoša sabiedrība.

Patērētāju sabiedrības krīze

Patērētāju sabiedrība ir nonākusi strupceļā. Mēs to redzam ik uz soļa. Ja nepagriezīsim sabiedrības attīstības vektoru no patērētāju uz radošo, tad pašreizējais ceļš ved mūs uz pašiznīcināšanos.

Konferences runātāji detalizēti izklāstīja globālās krīzes, ar kurām saskarsimies, ja turpināsim iet pa patērētāju sabiedrības ceļu.

Džagdiš N. Šeth (Indija/ASV), zinātņu doktors uzvedības zinātnēs, Sheth Fonda dibinātājs un valdes loceklis, grāmatu autors:

"Es redzu, ka trīs cilvēces dzīves jomās drīzumā iestāsies krīze, ja mēs nerīkosimies tagad. Pirmā svarīgākā joma ir milzīgā labklājības nevienlīdzība. Pēdējo 20-25 gadu laikā privātpersonu ar personīgo kapitālu skaits ir pieaudzis tik ļoti, ka viņu bagātība tagad pārsniedz jebkuru valsts bagātību, korporāciju bagātību un pat karaļvalstu bagātību. Tagad mums katru gadu ir gandrīz miljons jaunu miljonāru. Šie skaitļi ir satriecoši, bet tajā pašā laikā, no otras puses, sabiedrībā valda milzīga nabadzība."

Deivs Vadhvani (AAE/Indija), uzņēmējs, investīciju baņķieris, lektors

"Visvairāk mani biedē tas, ka... Un atkal, jums nav jābūt ekonomistam. Lai to saprastu, nav jābūt ģēnijam. Pastāv darba tirgus, un iedzīvotāju skaits pieaug. Šobrīd uz planētas dzīvo septiņi miljardi cilvēku. Drīzumā mūsu būs 10 miljardi. Tātad iedzīvotāju skaits pieaug, bet darba tirgus sarūk.Izdariet secinājumus paši. Otrais jautājums - kā mēs grasāmies pabarot septiņus miljardus cilvēku?"

Roberts Kenedijs (ASV), Atlantas Ārlietu padomes prezidents, Ph:

"Kamēr mēs kā cilvēki un valstis turpināsim īstenot savas personīgās vēlmes un intereses, neņemot vērā plašākas sabiedrības intereses un vajadzības, mēs nespēsim atrisināt šīs problēmas un rezultātā, kļūsim to seku upuri. Līdz brīdim,kamēr nācijas koncentrēsies tikai uz savām interesēm - daži to dēvē par nacionālismu -, neņemot vērā citu intereses, cilvēce nespēs veiksmīgi tikt galā ar arvien bīstamākiem izaicinājumiem, kas mūs sagaida. Šādas neveiksmes sekas būs šausmīgas, attiecībā uz cilvēku dzīvības un nacionālās bagātības zaudēšanu, kā arī cilvēku ciešanām. Tāpēc mums ir jāuzdod sev jautājums: vai mēs varam pārvarēt savas atšķirības un ķerties pie lietas kopā kā tautas un nācijas? Pasaule pati no sevis nemainīsies. Mums ir jārīkojas pašiem."

Horhe A. Loaiza (Bolīvija/Šveice), starptautisko finanšu profesors, privātais baņķieris, kompānijas Suiza Fidelis SA dibinātājs un direktors:

"Es vēlos uzrunāt visus jūs, brīnišķīgos cilvēkus, jo jūs esat cilvēciskas būtnes. Es teikšu tikai vienu... atcerieties Džona Donna dzejoli "Kam skanēs zvans". Tas skan priekš mums. Un, ja mēs neko nedarīsim, tad mēs nonāksim tikai savās pašu bēres un tas būs ļoti skumji. Ir pienācis laiks teikt: "Runāsim. Darīsim kaut ko."

Ekoloģiskā krīze

Zinātnieki, ekoaktīvisti un cilvēki, kuriem rūp vide, tagad ceļ trauksmi - Zeme vienkārši nespēj izturēt pašreizējo patēriņa līmeni. Okeāni un pilsētas ir piesārņotas, dažos reģionos parasts dzeramais ūdens jau ir kļuvis par vislielāko vērtību, un cilvēki aizvien biežāk iet bojā no smoga un piesārņota gaisa.

Kā zināms, 70 % planētas aizņem pasaules okeāni - mūsu planētas plaušas. Un šīs plaušas jau ir skartas 50 % apmērā. Šodien okeāna virspusē ir izveidojies jauns kontinents - Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums, kas ir četras reizes lielāks par Vācijas teritoriju. To 1997. gadā atklāja okeanogrāfs kapteinis Čārlzs Mūrs. Pateicoties viņam, pasaules sabiedrība uzzināja par katastrofu, kas notiek ar okeānu atkritumu uzkrāšanās dēļ.

Kapteiņa Mūra 24. jūlija konferencē teiktajā runā ir šādi vārdi: "Tas, kas notika 1997. gadā, kad es šķērsoju vietu, kas pazīstama kā Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums, bija tikai jūras kapteiņa novērojums, atrodoties sardzē. Pēc dažām minūtēm garām aizpeldēja kaut kas tāds, kam nevajadzēja atrasties šajā vietā - peldošs plastmasas gabals. Galvenais ir tas, ka tik tālu no civilizācijas, cik tālu vien iespējams nokļūt, atradās atkritumi, cilvēku civilizācijas atkritumi neiedomājamos daudzumos!"

Un tā nav okeāna, atsevišķas valsts vai "kaut kādu" cilvēku problēma. Tas ietekmē katru cilvēku uz Zemes - katru no mums. Un pat ja kādam vēl liekas, ka ekoloģiskā krīze viņus nav skārusi, tas ir tikai tāpēc, ka mēs paši nevēlamies redzēt faktus. Bet Fakti ir tādi: mēs nogalinām savu planētu, un, ja neapstāsimies un nesāksim labot to, ko jau esam izdarījuši, mēs mirsim kopā ar to.

Klimata krīze ir mūsu realitāte

Patērētāju sabiedrībā ir ierasts noklusēt un slēpt no cilvēkiem patiesību par galvenajām sabiedrības dzīves jomām. Tas attiecas arī uz klimata pārmaiņu faktiem. Šis pasaules varenie mierina sevi ar domu, ka viņus neietekmēs tas, kas jau notiek, viņi būvē bunkurus un spēlējas ar miljardiem cilvēku likteņiem. Tomēr fakti, ko zinātnieki izklāstīja konferencē , video un foto materiāli, aculiecinieku komentāri, ziņu reportāžas no visas pasaules liecina, ka šajos laikos nosēdēt malā nesanāks.

Климатические катастрофыKlimata katastrofas notiek visā pasaulē

"...Informāciju par cikliskumu ir rūpīgi slēpuši tie, kas cer, ka varēs sēdēt bunkurā, kamēr pārējos 8 miljardus cilvēku iznīcinās kataklizmas. Bet tikai nosēdēt malā nesanāks...". - stāsta ģeoloģe un ģeofiziķe Elizaveta Hromova, kura ir detalizēti izstāstījusi par 12 000 gadu ilgu klimata pārmaiņu ciklu.

Konferencē piedalījās arī zinātniskais rakstnieks, pētnieks un Amerikas Ģeologu biedrības biedrs Duglass Vogts (ASV), Telavivas Universitātes Portera Vides studiju skolas vadītājs Kolins Prīss (Izraēla), pētnieks un aktīvists, radio raidījuma Nature Bats Last līdzvadītājs Kevins Hesteris (Kevin Hester, Jaunzēlande), Fizikas un matemātikas zinātņu doktors, profesors, Krievijas Zinātņu akadēmijas profesors Aleksejs Ļubušins (Krievijas Federācija), Maskavas Valsts universitātes Lomonosova ģeoloģijas un mineraloģijas nodaļas vadošais pētnieks Vladimirs Sivorotkins (Krievijas Federācija) un citi.

Katrs no runātājiem izklāstīja neapstrīdamus faktus, kurus ignorēt ir bezjēdzīgi un pat noziedzīgi. Bet tāda ir patērētāju sabiedrības būtība - dažu indivīdu merkantilu ambīciju vārdā tiek ignorēts viss konstruktīvais, radošais un labais. Neraugoties uz to, cilvēki turpina informēt sabiedrību un stāstīt patiesību. Jāatzīmē, ka pat pēc oficiālā uzaicinājuma ANO pārstāvji atteicās piedalīties šajā nozīmīgajā starptautiskajā konferencē, kas tika tulkota 72 pasaules valodās (ANO konferences tiek tulkotas 5-8 valodās). Rodas jautājums, kā intereses pārstāv ANO un līdzīgas organizācijas? Tikpat daiļrunīgs ir arī cits gadījums: kāds starptautiski pazīstams sportists pieprasīja milzīgu honorāru par dalību šajā brīvprātīgo konferencē, labi zinot, par ko ir runa šajā nozīmīgajā starptautiskajā cilvēces notikumā. Un tie ir ļoti spilgti patērētāju sabiedrības piemēri, kas sniedz skaidru priekšstatu par pašreizējo civilizācijas līmeni.

Klimata pārmaiņu kontekstā ,ir arī ļoti svarīgi atzīmēt, klimata bēgļu tēmu. Pārsteidzoši, ka, neraugoties uz desmitiem miljonu bēgļu, viņiem joprojām nav skaidra juridiskā statusa. Tie ir visparastākie cilvēki, vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes un bērni, kuri ir pametuši savas mājas plūdu, ugunsgrēku un zemestrīču rezultātā. Klimata bēgļi ir beztiesīga iedzīvotāju kategorija. Un to izmanto negodīgas amatpersonas kopā ar robežsardzes dienestiem. Ir zināmi seksuālas vardarbības gadījumi, tostarp pret nepilngadīgajiem, cilvēka cieņas pazemošana un kaitējumi veselībai. Un patērētāju sabiedrības formātā , tas viss, neliešiem iziet cauri. Kāpēc? Jo mediji par to apzināti klusē. Tajā pašā laikā, notikumi rāda, ka par klimata bēgli var kļūt vienā mirklī, pietam, jebkur pasaules malā - kataklizmām nav svarīgi rangi un tituli.

Kad katrs pieņems lēmumu

Jebkuri mēģinājumi sajaukt Radošo sabiedrību ar patērētāju sabiedrību būs veltīgi, jo patērētāju sabiedrības formātā cilvēki vienmēr tieksies galvenokārt pēc sava alfa ego apmierināšanas, nevis pēc cilvēka dzīvības saglabāšanas. "Jo katra cilvēka alfa ir individuāla un katru reizi pieprasa arvien lielākus labumus," saka konferences runātāja, mākslas zinātniece un League of Sound dibinātāja Irina Simons no Nīderlandes. - Nauda vairo alfu, un tā līdz bezgalībai pa apli. Tā arī ir visa ļaunuma sakne un pašiznīcināšanās pamatcēlonis. Daudziem ir pārāk grūti pārkāpt šo gadsimtu gaitā uzspiesto paradigmu, kurā nauda tiek cildināta kā pirmais un vienīgais labums. Cilvēce atrodas uz katastrofas sliekšņa, un šis jautājums ir ļoti akūts. Izvēlēsimies mieru bez bailēm, veselo saprātu un sirdsapziņas likumu."

"Es minēšu vienkāršu piemēru, lai visi saprastu, pat tie, kam ir pārāk slikta ekoloģija un pārāk daudz CO2," saka Igors Mihailovičs Daņilovs (fragments no raidījuma "Nākotne? Tā skar ikvienu"). - Vienkāršiem vārdiem sakot, visaugstākā vērtība patērētāju formātā ir nauda, bet radošajā formātā - cilvēka dzīvība. Jā, mans draugs, cilvēka dzīvība - tava un tavu bērnu, tavas mātes un mūsu dzīvības , visu cilvēku dzīvības. Un , lūk, uz tā viņa arī tiek būvēta. Un citāda pieeja sākas, citādi domāt varēsimi,un varēsim visu sadalīt citādi, varēsim visu ražot citādi, un iespēja mums radīsies, kuru mēs varēsim realizēt, bet realizēt to varēsim visi kopā. Tur ir tā jēga.

Vai arī atkal, viss paliek kā bijis.Dzīvosim kā agrāk. Saule jau joprojām spīd. Izej arā -Debesis ir zilas, zāle zaļa. Kāpēc kaut ko mainīt? Var rīkoties arī tā, - turpina Igors Mihailovičs. - Un atkal, viss mums jāizlemj, draugi. Viss ir atkarīgs no mūsu izvēles. Taču atcerieties vienu . Mēs, kas tagad dzīvojam, esam pēdējā paaudze. Mēs esam vai nu pēdējā paaudze, kas pastāv patērētāju formāta ellē, vai pirmā paaudze, kas ieies Radošas sabiedrības paradīzē. Vai arī mēs esam pēdējā paaudze, kas dzīvo patērētāja formāta paradīzē un ieies tās realitātes ellē, kas mūs sagaida rīt tājā pašā patērētāju formātā. Mums izlemt, draugi, kam būt.

2021. gada 4. decembrī - paziņojums par konferenci "Globālā krīze. Patiesības laiks"

Nākamā vērienīgā tiešsaistes konference notiks 2021. gada 4. decembrī, un tās nosaukums ir "Globālā krīze. Patiesības laiks." Jo ir pienācis laiks teikt tikai patiesību. Kad tad, ja ne tagad? Attiecībā uz cilvēka dzīvības vērtību tas ir galvenais un pirmais no astoņiem Radošās sabiedrības pamatiem - ja vērtīga ir viena cilvēka dzīvība, tādat vērtīga ir ikviena dzīvība. Visi 8 radošās sabiedrības pamati tika definēti, gadiem ilgi veicot sociālas aptaujas un intervijas uz visas planētas.

Atbilde uz jautājumu "Ko darīt un kā tālāk rīkoties?" ir ļoti vienkārša, un tā ir atrodama vietnē allatraunites.com. Ikviens pilngadīgs pilsonis var paust savu viedokli un pievienoties vispārcilvēciskajam projektam "Radošā sabiedrība" - vienkārši nospiežot pogu "Pievienoties".

Tā ir tava Izvēle. Tieši no tevis ir atkarīgs, vai cilvēcei būs nākotne.

Atstāt komentāru