AllatRa Pattern Tape
Logo Creative Society RADOŠA
SABIEDRĪBA

Par nanotehnoloģijām un nākotnes zinātni - intervija ar VVU docentu Dmitriju Žukalinu

Onlain-intervija
2020. gada 9. jūnijs

ALLATRA TV regulāri notiek intervijas ar dažādu nozaru zinātniekiem. Tiešraidēs viesi apspriež dažādas zinātnes tēmas un jautājumus. Šeit skatītājs var uzzināt daudz jauna un interesanta, paplašināt savu redzesloku, dzirdēt par zinātnes jaunumiem un mūsdienu zinātnes attīstības perspektīvā. Intervija ar Dmitriju Žukalinu

9. jūnijā notika intervija ar Dmitriju Žukalinu par nanomateriāliem un nanotehnoloģijām. Dmitrijs ir fiziskas-matemātisko zinātņu kandidāts, VVU pusvadītāju un mikroelektronikas fizikas katedras docents.


Intervija ar Dmitriju Žukalinu

Zinātnieks sāka savu stāstu par nanomateriālu aprakstu, kā tie tiek izmantoti un kāpēc tāds nosaukums:

— Parasti nanomateriālos ietilpst materiāli, kas vismaz vienā no mērījumu parametriem, kas mums pazīstami kā x, y, z, pieder pie attiecīgajām skalām. Dotajā gadījumā - līdz 100 nanometriem. Proti, tās var būt plēves, atsevišķas daļiņas. Piemēram, kvantu punkts arī ir brīnišķīgs nanotehnoloģiju un nanomateriālu objekts. Tie var būt dažāda veida pulveri, kas būtiski maina īpašības un tamlīdzīgi.

Tāpat bija ļoti interesanti uzzināt par fullerēnu. Dmitrijs paskaidroja, ka visi šajā sarunā apspriestie materiāli - tas viss ir ogleklis, taču atšķirīgās oglekļa struktūras dēļ, materiāliem, kas to veido, var piemist pilnīgi atšķirīgas īpašības. Piemērs - mums labi zināmie ogle un dimants. “Bet fullerēns ir ogleklis futbola bumbas formā, kas sastāv no daudzskaldņiem: piecstūriem un sešstūriem, un atkarībā no atomu skaita tam ir atšķirīga stabilitāte,” izstāstīja zinātnieks.

Nanotehnoloģiju attīstības perspektīvas

Dmitrijs pauda viedokli, ka perspektīvā, zinātnei attīstoties, nanomateriāli kļūs par tiem materiāliem, kurus cilvēki iemācīsies radīt jau ar dotajām īpašībām, savācot tos no atsevišķiem atomiem. Protams, auditorijai būtu interesanti uzzināt, vai nākotnē ir iespējams izveidot šādu ierīci, nosacīti - 3D printeri, lai ar tā palīdzību pārstrādāt, piemēram, atkritumus, un no tiem radīt noderīgus, nepieciešamus produktus. Un zinātnieka atbilde ļoti iedvesmo:

— Domāju, ka varēsim, bet tas noteikti prasīs laiku. Kā jau teicu, šie atomi, kas uz planētas atrodas tūkstoš, divus tūkstošus gadu, nav nekur pazuduši. Mēs tos vienkārši pārstrādājām, un mums šie atomi vienkārši atrodas citos saistītos stāvokļos, citos agregātstāvokļos. Tie vai nu atrodas izgāztuvēs, vai arī mēs cenšamies tos kaut kā pārstrādāt. Un vispārībā printera ideja - tā nav jauna. Tagad veikalā var iegādāties parastu 3D printeri, kas drukā no plastmasas. Un tagad šādu printeru izšķirtspēja ir mikroni. Ir skaidrs, ka tas ir daudz lielāks nekā atsevišķu atomu lielums. Bet izstrādes, tajā skaitā atomu sastādīšanas jomā, jau tagad uzņem apgriezienus.

Nākotne ir aiz zinātnes

Šādas interesantas intervijas dod iespēju katram no mums palūkoties uz pasauli plašāk, ieraudzīt tās perspektīvas, kuras atveras visas cilvēces priekšā. Klausoties zinātnieku pārdomas, mēs paši iedvesmojamies ar šo vajadzību uzzināt vairāk.

Tas apstiprina to, ka cilvēcei ir uz ko tiekties. Pateicoties zinātnei un cilvēkiem, kuri cenšas izprast apkārtējās pasaules uzbūvi un sniegt sabiedrībai labumu, atveras priekškars, aiz kura slēpjas milzīga brīnišķīga pasaule.

Atstāt komentāru